Globālais antisemītisms
Mēs iestājamies par Izraēlu. Mēs pretojamies antisemītismam. Naidam pret ebreju tautu ir sena vēsture. Mēs vēlamies, lai jūs apzinātos šo bīstamo “vīrusu”. Antisemītisms pasaulē ir dvēseli nogalinoša slimība. Tālāk jūs atradīsiet vairākus ieskatus no dažādiem avotiem.
Antisemītisms pasaulē ir dvēseli nogalinoša slimība
Mitch Glaser and Oliver Melnick
“Antisemītisms pieaug… un apgaismoti cilvēki nav imūni pret to.” Šie vārdi, ko 1945. gadā uzrakstīja slavenais britu autors Džordžs Orvels esejā ar nosaukumu “Antisemītisms Lielbritānijā”, tikpat viegli varētu būt uzrakstīti 2005. gadā.
Ričards Džinmens (Richard Jinman), ziņodams 2005. gada 11. februārī angļu laikrakstā “The Guardian”, rakstīja:
Aizskarošu vai vardarbīgu uzbrukumu skaits ebreju tautības cilvēkiem Lielbritānijā pagājušajā gadā sasniedza rekordaugstu līmeni, liecina vakar publiskotie dati. Kopumā 2004. gadā tika reģistrēti 532 “antisemītiski incidenti”, kas definēti, kā ļaunprātīgas darbības pret ebreju tautības piederīgajiem vai viņu īpašumu. Šis skaitlis ir par 42% vairāk nekā 375 antisemītiski incidenti, kas reģistrēti 2003. gadā, un ievērojami vairāk nekā iepriekšējais rekords – 405 2000. gadā. Starp 532 incidentiem bija 83 fiziski uzbrukumi (par 54% vairāk nekā iepriekšējā gadā), no kuriem četri bija dzīvībai bīstami.1
Šī plaši izplatītā neziņa ir apaugļojusi augsni, no kuras sākusi augt svaiga “ebreju naida” raža ne tikai Anglijā, bet arī visā Eiropā.
Vīruss, kas izplatās
Tāpat kā vīruss spēj mutēt un atkal no jauna parādīties citā uzmācīgā formā, šķiet, ka pēdējie antisemītisma viļņi pieņemas spēkā un izplatās arvien satraucošākā ātrumā. Viens no šādiem notikumiem ir sinagogas apmētāšana ar degbumbām pagājušā gada martā Lugāno, Šveicē — pirmais šāda veida incidents pēdējo desmitu gadu laikā. Ugunsgrēkā, ko pavadīja vēl viena ļaunprātīga dedzināšana, kuras mērķis bija ebrejiem piederošs veikals, tika iznīcināta sinagogas bibliotēka.
Diemžēl esam pieraduši lasīt par šādām destruktīvām darbībām Francijā un Vācijā – bet Šveicē? Dr. Simons Semjuelss (Shimon Samuels) no Simona Vīzentāla centra (Simon Wiesenthal Center) paziņoja, ka “[…] Lugano sinagogas un tuvējā ebreju veikala apmētāšana ar degbumbām ir liecība aizvien pieaugošajai antisemītiskajai vardarbībai pilsētās, kur kopš Otrā pasaules kara uzbrukumi ebrejiem tiek uzskatīti par tabu.”2
Pasaules ebreju kongress (World Jewish Congress – WJC), kas rūpīgi uzrauga šādus jautājumus, ir sniedzis drūmu pašreizējās situācijas novērtējumu: “Antisemītisms Eiropā pēdējos gados ir eksponenciāli pieaudzis… [un] ir tādā pakāpē, kāda nav pieredzēta kopš Otrā pasaules kara beigām.” Saskaņā ar WJC, ziņojumā, ko tikko izdevusi Francijas Nacionālā cilvēktiesību padomdevēja komiteja, norādīts, ka etniskie un reliģiskie vardarbības gadījumi Francijā ir sasnieguši augstāko līmeni kopš 1994. gada, ieskaitot antisemītisku incidentu skaita pieaugumu 2003. –2004. gadā no 601 līdz 970.
Antidefamācijas līga (Anti-Defamation League – ADL), kas dibināta 1913. gadā un ir viens no nozīmīgākajiem antisemītisma uzraudzītājiem visā pasaulē, nosūtīja atklātu vēstuli Francijas tieslietu ministram Dominikam Perbēnam (Dominique Perben). Vēstulē, kuru rakstīja ADL nacionālais direktors Abrahams Foksmans (Abraham Foxman), daļēji teikts,
Nesenais Nacionālās konsultatīvās cilvēktiesību komisijas ziņojums, kurā norādīts, ka 2004. gadā dramatiski pieauga antisemītisku incidentu skaits ne tikai pēc skaita, bet arī pēc smaguma pakāpes, ir ārkārtīgi satraucošs. Labi, ka Francija pievēršas antisemītisma problēmai. Tagad ir ļoti svarīgi, lai tiktu veikti pietiekami pasākumi, lai konkrēti panāktu pārmaiņas, kas nodrošinātu, ka Francijas ebreji savā valstī jutīsies pilnīgi droši..4
Kāpēc tas notiek?
Rakstā, kas pagājušā gada beigās tika rakstīts ASV Valsts departamentam, īpašais sūtnis holokausta jautājumos Edvards B. O’Donels jaunākais (Edward B. O’Donnell, Jr.) norādīja:
Tas, ko mēs redzam šodien Eiropā, ir jaunā un vecā perversa kombinācija. Vecais ir senais Eiropas antisemītisma motīvs…. Jaunais ir sarežģīts etnisko grupu sajaukums Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām…. Šī ir variācija klasiskajam brīdinājumam par jauno vīnu vecos vīna ādas traukos. Jaunajam iedzīvotāju sastāvam […] ir grūtības pielāgoties jaunajai situācijai, kurā tā ir nonākusi. Tā vēršas pret pašu sabiedrību, kuras daļa tā vēlas būt. Viens no rezultātiem bija atkārtoti uzbrukumi ebreju kopienas iestādēm un atsevišķiem ebrejiem.5
Šie komentāri parāda netipisku ieskatu, jo tie rada saikni starp pagātni un tagadni. Citiem vārdiem sakot, senie aizspriedumi atkal parādās, ietērpti modernā apģērbā. Tomēr pamatcēloņi nav mainījušies. Greizsirdībai, bailēm un reliģiskajam fanātismam ir sava loma. Bet zem tā visa slēpjas tas pats naids, ko izraisa mūsu pretinieks Sātans.
Vai šie satraucošie notikumi nozīmē, ka nomācošs jeb acīmredzams vairākums eiropiešu ienīst ebrejus? Aptaujas, šķiet, liecina, ka nē. Pat Francijā lielākā daļa cilvēku nepiekrīt antisemītismam. Tomēr nav šaubu, ka šis nīdēju mazākums pēdējā laikā ir juties vēl vairāk iedrošināts. Viens no svarīgākajiem iemesliem tam ir naidīguma celšanās pret Izraēlas valdību un plašsaziņas līdzekļos izskanējusī kritika pret Izraēlu.
Ko mēs varam darīt, lai iesaistītos
Tātad mēs mācāmies, mēs lūdzamies un pēc tam runājam, lai gan ne vienmēr šādā secībā. Mācīšanās ir nepārtraukts darbs; lūgšana ir tik bieži, cik nepieciešams, un uzrunāšana notiek ikreiz, kad ir iemesls paust mūsu atbalstu. Uzrunāšana turpinās garu ceļu, pārbūvējot tiltus starp kristiešiem un ebrejiem, kas pēdējo 2000 gadu laikā ir sadedzināti.
Vienkāršs tālruņa zvans vai e-pasts vietējai sinagogai vai ebreju kopienas centram, lai paustu savu atbalstu ebreju kopienai, nepatikšanas laikā nozīmēs daudz. Kristieši pat varētu apsvērt iespēju brīvprātīgi palīdzēt salabot vai uzkopt postījumus ebreju īpašumos pēc antisemītiska vandālisma norises.
Baznīcām, kurām ir āra paziņojumu zīme, ir ļoti viegli un diezgan efektīvi izrādīt atbalstu ebreju kopienai saistībā ar traģēdiju, piemēram, ķīlnieku situācijā vai pat slepkavībā. Un ne tikai traģēdijās baznīcas var parādīt atbalstu, arī pienācīgā laikā var novēlēt, piemēram,“Laimīgu Jauno gadu mūsu ebreju draugiem” vai “Priecīgus Pasā svētkus” vai “Laimīgu Hanuku”. Ja ebreju kopiena organizē mītiņu Izraēlas atbalstam vai cīņai pret antisemītismu, tagad ir laiks kristiešiem piedalīties un parādīt savu atbalstu.
Katru gadu, 27. janvārī, visa pasaule piemin holokausta šausmas, atzīmējot Starptautisko holokausta piemiņas dienu, un jūs varat piedalīties pasākumā un izrādīt savu atbalstu. Vai tāpat kā Latvijā jūs varat piedalīties vietējā valsts mēroga holokausta piemiņas dienā, vai pat varat organizēt vietējo Dzīvības gājienu savā pilsētā, sadarbojoties ar vietējiem ebreju pārstāvjiem un kristiešu kopienām citās jomās, kā parādīts šajās lapās.
Mūsu kā cilvēku pienākums ir atcerēties holokaustu, dalīties tā vēsturē ar nākamajām paaudzēm un vērsties pret tiem, kas noliedz, ka tas jebkad ir noticis. No holokausta gūtās mācības daudz vēsta par ļaunumu un cilvēka dabu. Mums katru dienu ir jāatgādina par šādas katastrofas atkārtošanās iespēju. Un arī tas, tam visam pa vidu, ka mūsu Dievs ir visvarens un visu mīlošs.
“Visās viņu bēdās Viņš tika apbēdināts, un Viņa klātbūtnes eņģelis tos izglāba; Savā mīlestībā un žēlastībā Viņš tos atpestīja, un viņš tos pacēla un nesa visus mūžsenos laikus!” (Jesaja 63:9).
Ebreju tauta Eiropas Savienībā
ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021-2030)
Pirmā ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021–2030) ir vērienīga un visaptveroša stratēģija, ko Eiropas Komisija pieņēma 2021. gada 5. oktobrī. Vairākas paaudzes pēc “šoā” jeb holokausta beigām antisemītisms satraucoši pieaug gan Eiropā, gan ārpus tās. Antisemītisms nav savienojams ar Eiropas pamatvērtībām. Tas ir drauds ne tikai ebreju kopienām un ebreju dzīvei, bet arī atvērtai un daudzveidīgai sabiedrībai, demokrātijai un eiropeiskam dzīvesveidam. Eiropas Savienība ir apņēmības pilna tam pielikt punktu.
Eiropas ebreji un ebreju kopienas ir devušas ieguldījumu Eiropas sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā, zinātnes un kultūras attīstībā vairāk nekā divus tūkstošus gadus un ir neatņemama Eiropas identitātes sastāvdaļa. Šodien ebreju dzīve visā Eiropā atkal ir dinamiska; ES ir aptuveni 1,5 miljoni ebreju.
Ar šo stratēģiju Komisija ir apņēmusies ievērojami pastiprināt cīņu pret antisemītismu, lai nodrošinātu labu perspektīvu ebreju nākotnei Eiropā.
Holokausta enciklopēdija
https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/antisemitism
Vārds antisemītisms nozīmē aizspriedumus vai naidu pret ebrejiem. Holokausts ir valsts atbalstīta Eiropas ebreju vajāšana un slepkavošana, ko veica nacistiskā Vācija un tās līdzvainīgie laikā no 1933. līdz 1945. gadam. Vēsturē tas ir ekstrēmākais antisemītisma piemērs.
1879. gadā vācu žurnālists Vilhelms Marrs (Wilhelm Marr) radīja terminu antisemītisms, apzīmējot naidu pret ebrejiem, kā arī naidu pret dažādām liberālām, kosmopolītiskām un starptautiskām astoņpadsmitā un deviņpadsmitā gadsimta politiskajām tendencēm, kas bieži tika asociētas ar ebrejiem. Uzbrukumā skartie virzieni ietvēra vienlīdzīgas pilsoņu tiesības, konstitucionālo demokrātiju, brīvo tirdzniecību, sociālismu, finanšu kapitālismu un pacifismu.