Grāmata “Noraujot klusēšanas apsegu”
MD-Publishing, sadarbojoties ar CPM-Finland, saņēma izdevēja atļauju izdot un izplatīt Latvijā Jobsta Bitnera grāmatu “Noraujot klusēšanas apsegu” latviešu un krievu valodā. Mūsu pieredzējusī tulkotāja Betija Jurksta tulko šo saistošo grāmatu latviešu valodā, un rediģēšanas process šobrīd jau ir kārtībā. Grāmatu plānojam izdot 2022. gada pavasarī pirms Lieldienām latviešu valodā. Krievu tulkojums ir iespiests un pieejams izplatītājiem Rīgā un Daugavpilī.
Dr. Maikla L. Brauna (Michael L. Brown) priekšvārds
Šī ir grāmata, ko varēja uzrakstīt tikai vācu mācītājs un aktīvists ar pārliecinošu teoloģisko sagatavotību, dziļu uzticību Svētajam Garam un mūža nodošanos Izraēlai.
Jobsts Bitners ir šāds cilvēks. Viņš mācījās pie nelaiķa, vēstītāja profesora Martina Hengela, kurš bija slavens ar saviem darbiem par jūdaismu un helēnismu, un tāpēc Jobstam ir pamatīga izpratne par kristīgās ticības ebreju saknēm, kas ir šīs grāmatas pamattēma. Un kā mācītājs, kurš tic evaņģēlija vēsts iznešanai ielās, viņš gan runā, gan rīkojas, apliekot kājas savai ticībai un nesot dzīvu un publisku mācību. Viņš zina, ka tikai Svētā Gara spēks var patiesi atbrīvot gūstekņus un padarīt veselus cilvēkus, kuriem ir salauzta sirds.
Visbeidzot, būdams Izraēlai un ebreju tautas glābšanai veltīts cilvēks, viņš var novērtēt Vācijas baznīcas sāpīgo mantojumu, taču vienmēr ar cerību, kas raugās uz priekšu.
Citi vācu kristiešu līderi ir vērsušies pret klusēšanas apsegu, kas pāršalca baznīcu holokausta liktenīgajos gados, starp kuriem bija arī Bazilea (agrāk Dr. Klara) Šlinka (Basilea Schlink), Marijas evaņģēlisko māsu kustības (the Evangelical Sisterhood of Mary) dibinātāja.
Ar sirds sāpēm viņa 1958. gadā rakstīja:
Mēs, vācieši, bijām sātana pakalpiņi. Mūsu pašu cilvēku vidū šī elle tika radīta… Mēs personīgi esam vainojami. Mums visiem jāatzīst, ka, ja mēs, visa kristiešu kopiena, būtu stāvējuši kā viens cilvēks un ja pēc sinagogu dedzināšanas [Kristallnacht] mēs būtu izgājuši ielās un pauduši savu nosodījumu, skandējuši baznīcas zvanus un kaut kā boikotējuši S.S. rīcību, velna vasaļiem droši vien nebūtu bijusi tāda brīvība īstenot savus ļaunos plānus. Bet mums trūka mīlestības degsmes – mīlestības, kas nekad nav pasīva, mīlestības, kas nespēj paciest, kad tās līdzcilvēki cieš postu, jo īpaši tad, kad viņus pakļauj tik drausmīgai attieksmei un spīdzina līdz nāvei. Patiešām, ja mēs būtu mīlējuši Dievu, mēs nebūtu pacietuši, redzot šos Dieva namus nodegam liesmās; un svētas, dievišķas dusmas būtu pildījušas mūsu dvēseles.
(Israel, My Chosen People: A German Confession Before God and the Jews (Eng. trans., Old Tappan, NJ: Chosen, 1987), 39, 42-43)
Taču šis ir 2011. gads, nevis 1958. gads, un mācītājs Jobsts apgalvo, ka klusēšanas apsegs – daudzšķautņains klusēšanas apsegs – paliek pār vecākajām un jaunākajām paaudzēm, un šis apsegsir jānorauj ar identifikācijas grēku nožēlu un pozitīvu, publisku liecību.
Atbildot uz to, kāds savā ziņā labu vēlošs kritiķis varētu jautāt: “Vai mums ir bezgalīgi jānožēlo pagātnes paaudžu grēki? Un vai pat tas ir mūsu pienākums to darīt?” Tie noteikti ir vērtīgi jautājumi, bet, manuprāt, šāda grēku nožēla ir nepieciešama, ja: 1) paliek pagātnes grēku brūces, kas noteikti ir palikušas, – tas attiecas uz šīs grāmatas tēmu; un 2) paliek pagātnes grēku iedīgļi, un arī to mūsdienās nevar noliegt.
Un tomēr šī noteikti nav tikai kārtējā grāmata par vācu kristiešiem un holokaustu. Noteikti nē. Tas ir aicinājums rakt dziļāk, izraut ar saknēm katru destruktīvo un kaitīgo palieku, kas saglabājas, un virzīties uz priekšu veselumā, brīvībā un dzīvē. Un tas nes ļoti konkrētu aicinājumu uz ļoti burtisku Dzīvības gājienu, paaugstinot Jēzu un parādot, ko patiesībā nozīmē būt vienam no Viņa mācekļiem.
Kā jūdu izcelsmes sekotājs Jēzum, kurš ir parādā pagānu kristiešiem, kuri pirms četrdesmit gadiem mani iepazīstināja ar Israēla Mesiju un Kungu, es iesaku jums šo grāmatu.
Dr. Maikls L. Brauns