Holokausta vēsture Latvijā

Holokausts Rīgā

Fragmenti no raksta “Riga | Holocaust Encyclopedia” (tulk., “Rīga | Holokausta enciklopēdija”)

Vācu spēki ieņēma Rīgu (Latvija) 1941. gada jūlijā. Drīz pēc tam pilsētā izveidoja geto. Vācu SS un policijas vienības un latviešu palīgi apšaudēs noslepkavoja tūkstošiem Rīgas ebreju. Trīs dienu laikā 1941. gada novembrī un decembrī vien Rumbulas mežā tika nošauti vismaz 25 000 ebreju no Rīgas geto. Līdz pilsētas atbrīvošanai 1944. gadā gandrīz visi Rīgas ebreji bija nogalināti.

Vācu Einsatzgruppen kopā ar latviešu palīgiem nošāva vairākus tūkstošus ebreju neilgi pēc vācu spēku ienākšanas pilsētā. Augusta vidū vācieši pavēlēja izveidot geto pilsētas dienvidaustrumu rajonā; šis geto tika aizzīmogots 1941. gada oktobrī, ieslodzot aptuveni 30 000 ebreju. 1941. gada novembra beigās un decembra sākumā vācieši paziņoja, ka plāno pārcelt lielāko daļu geto iedzīvotāju “tālāk uz austrumiem”. 30. novembrī un 8.-9. decembrī tuvējā Rumbulas mežā vācu SS un policijas vienības un to latviešu palīgi nošāva vismaz 25 000 Rīgas geto ebreju.

…kad cilvēki tur nokļuva, viņiem lika izģērbties, salikt kurpes vienā kaudzē, apģērbu citā kaudzē, tika aizdzīti līdz šo masu kapu malām un ar ložmetējiem nošauti. Tas turpinājās visu nakti un nākamo dienu. Tajā konkrētajā dienā tika noslepkavoti piecpadsmit tūkstoši mūsu cilvēku.

Izdzīvojušie 4000-5000 ebreju tika ieslodzīti geto teritorijā, kas pazīstama kā “mazais” vai “latviešu” geto. Vācieši uz Rīgu deportēja arī aptuveni 20 000 ebreju no Vācijas, Austrijas un Bohēmijas un Morāvijas protektorāta. Geto daļu, kurā ieslodzīja šos ārzemju ebrejus, sauca par “lielo” jeb “vācu” geto, kas izveidots, kā atsevišķa vienība no “Latvijas” geto. 1000 ebreju transports no Vācijas reiha dalīja noslepkavoto Rīgas ebreju likteni. Arī lielākā daļa atlikušo uz Rīgu izsūtīto Vācijas ebreju vēlāk tika nogalināti Rumbulas mežā.

Vairāki simti ebreju Rīgas geto organizēja pretošanās darbības pret vāciešiem. Mazas grupas centās izbēgt no geto un pievienoties partizāniem apkārtējos mežos. 1942. gada oktobrī Vācijas policija ārpus geto atklāja nelielu ebreju pagrīdes locekļu grupu. Atriebjoties par partizānu aktivitātēm, vācieši sagrāba un nogalināja vairāk nekā 100 geto cilvēkus un izpildīja nāvessodu gandrīz visiem ebreju policistiem, kurus turēja aizdomās par piedalīšanos pretošanās pasākumos.

1943. gada vasarā vācieši dažus geto iedzīvotājus deportēja uz Mežaparka (Kaiserwald) koncentrācijas nometni, kas tika izveidota martā pilsētas ziemeļos. Citi tika deportēti uz netālu esošajām Mežaparka apakšnometnēm. 1943. gada decembrī vācieši iznīcināja geto un deportēja pēdējos ebrejus uz Mežaparku. Latvijā izdzīvojušie ebreji no izpostītajiem Rīgas, Liepājas un Dvinskas (Dvinsk) geto tika koncentrēti Mežaparkā un tās apakšnometnēs.

1944. gadā, mēģinot iznīcināt pierādījumus par masu slepkavībām, vācieši piespieda ieslodzītos no jauna atvērt masu kapus Rumbulā un sadedzināt līķus. Kad darbs bija pabeigts, vācieši šos gūstekņus nogalināja. 1944. gada vasarā vācieši noslepkavoja tūkstošiem ebreju, kas toreiz tika turēti Kaizervaldē un tās apakšnometnēs. Vēlāk dzīvi palikušie tika deportēti uz Štuthofas (Stutthof) koncentrācijas nometni Vācijā.

1944. gada 13. oktobrī padomju armija atbrīvoja Rīgu. Gandrīz visus Rīgas ebrejus bija noslepkavojuši nacisti. Teksta autors(-i): Amerikas Savienoto Valstu Holokausta memoriālais muzejs, Vašingtona, Kolumbijas apgabals … Lasīt vairāk.